Tas, kas bērnam vajadzīgs — miers un notiekošā baudīšana bez steigas
Elīna Lāce
Svinīgā lentas griešana uzticēta mūzikas kabineta saimniecei pedagoģei Andai Kostandai un vienam no «Brīnumiņa» īpašajiem bērniem Emīlam Davidjonokam ar mammu Ilonu.
Ineses Siliņas foto
Daļa no mūzikas kabineta inventāra.
Autores foto
«Šodien «Brīnumiņā» atkal notiek brīnums,» 28. augusta rītā konstatēja Talsu ģimeņu un bērnu attīstības centra vadītāja Agnese Kviese. Ne velti — ja iepriekšējo sezonu centrs varēja sākt, atklājot Montesori pedagoģijas kabinetu, tad šī sezona sākas, ar patīkamu satraukumu verot jaunā mūzikas kabineta durvis.
Mūzikas kabinets,
pilns interesantu mūzikas instrumentu, varēja tapt, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda finansējumam projektā «Palīdziet man sajust pasauli». Tā mērķis galvenokārt ir sniegt atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, reizi nedēļā nodrošinot bezmaksas īslaicīgu bērnu pieskatīšanu un individuālo nodarbību norisi, jaunizveidotajā mūzikas kabinetā uzlabojot tā apmeklētāju fizisko un garīgo attīstību. Dārgie, no dabīgiem materiāliem veidotie, profesionālie mūzikas instrumenti radīti nodarbībām, kurās tiek pielietotas mūzikas terapijas metodes. Šai vietā bērni, jaunieši un pat pieaugušie varēs risināt emocionālas problēmas un mazināt trauksmi, attīstīt kustību koordināciju, valodu un ļauties neskaitāmiem citiem ieguvumiem no mūzikas terapijas. «Ļoti ceru, ka piepildīsies visas ieceres un mūzikas kabinetā nekad nevaldīs klusums,» kabineta atklāšanā sacīja A. Kviese.
«Esmu mazliet nobijusies,
redzot šo bagātību, bet gan jau kopā ar bērniem arī pati visu apgūšu,» sprieda pedagoģe Anda Kostanda, kura darbosies ar šī kabineta apmeklētājiem. Viņa tik jauki iztēlojas mūzikas nodarbību norisi, ka liekas — tādu apstāšanos ikdienas steigā vajadzētu piedzīvot katram! «Te nevajag muzikālu izglītību, galvenais ir ļauties procesam. Jāizbauda skaņa. Piemēram, katrai no perkusijām skaņa ir atšķirīga, bet tā sasaucas ar dabā dzirdamajām trokšņiem — lietus pakšķēšanu, lapu čaboņu. Te aiz loga ir dabas skaņām tik piemērota ainava! Tas viss tur ir redzams! Pie tam, mēnešiem ritot, mainīsies krāsas un norises dabā, radot citādākas asociācijas. Un vislielākā mūzika ir klusums! To tik reti ir laiks saklausīt. Lieliski, ka te to visu varēs klausīties un sajust bez steigas. Šajā darbā nav rāmju, vari vienkārši ļauties sajūtām. Nekas nav jāpabeidz tad, kad kāds liek pabeigt. Ja gribi, atgulies — tāpēc te ir paklājiņš. Tā ir liela Dieva dāvana — viss, kas šeit ir un notiek,» uzskata Anda. Kopā apskatām dažus neikdienišķus mūzikas instrumentus, piemēram, par «okeānu» nodēvēto apaļo kārbu ar zemūdens pasaules attēlu iekšpusē. Kārbā sabērts zināms daudzums mazu bumbiņu. Garām skrienot, var arī nesaprast tāda «okeāna» pielietojumu, bet Anda jau rāda, ka, bumbiņas dažādā ātrumā berot, var mācīties, kā skaņa mainās no klusas uz skaļu, kā kustība mainās no lēnas uz ātru. Te ir arī lietuskoks, vējazvani, kalimba… Anda pati ir vijolniece, mūzikas skolā — vijoļspēles skolotāja, un atzīst, ka ļaušanās šajā mūzikas kabinetā notiekošajam viņai palīdzēs mūzikas skolas darbā, kur arī reizēm vajagot nebaidīties iziet no «rāmja», ar bērnu kopā paklausoties kādu skaņdarbu, nevis tikai «dzenot» mācību programmu. «Man ļoti žēl, ka mana meitiņa izauga bez iespējas šādu kabinetu apmeklēt. Tas viss bērniem ir vajadzīgs — miers un ļaušanās procesam bez steigas,» apliecina A. Kostanda.